Mainīga vai fiksēta cena

Jebkurš patērētājs elektrību var pirkt no tirgotāja par fiksētu vai mainīgu cenu, kas balstīta biržā, un izvēle par labu vienam vai otram tarifam ir paša klienta ziņā.

Izvēloties mainīgu cenu, uzņēmumam vajadzētu rēķināties ar sezonālām elektrības cenu svārstībām, kā arī vajadzētu būt gatavam sekot līdzi vispārējām norisēm elektroenerģijas tirgū. Izvēloties mainīgo cenu, uzņēmums izvēlas atvērtā tipa līgumu, kur elektroenerģija tiek pirkta pēc biržas principiem un cenām. Šajā gadījumā klients tirgotājam maksā nelielu komisiju par starpniecību un par to, ka konkrētais elektroenerģijas apjoms tiek piegādāts. Izvēlēties mainīgo cenu nozīmē uzņemties biržas risku – ietaupīt, kad biržā elektroenerģijas cenas krīt vai arī maksāt vairāk, kad cenas biržā kāpj.

Otrs elektroenerģijas iegādes veids ir fiksētie līgumi. Kā rāda mūsu komandas pieredze, juridisko personu vidū fiksētie līgumi tiek slēgti biežāk nekā atvērtie līgumi. Fiksētie līgumi sniedz zināmu stabilitāti un kontroli pār izmaksām sev vēlamajam termiņam, jo izdevumi par elektroenerģiju ir fiksēti un nemainās atkarībā no cenas izmaiņām biržā. Populārākie līguma slēgšanas termiņi ir viens, divi vai trīs gadi.

Trešā sadarbības forma ir kombinēts līgums. Slēdzot šādu līgumu, uzņēmums elektrības pamata patēriņa daļu (bāzi) pērk par fiksētu cenu, bet atlikušo (mainīgo) daļu par elektroenerģijas piegādi – saskaņā ar biržas cenas nosacījumiem. Kombinēts līgums ir populārāks starp lieliem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas patēriņš ir nepārtraukts un stabils, kā arī kopējais gada patēriņš ir vismaz 10 GWh gadā. Citiem vārdiem sakot – Latvijas elektroenerģijas patērētāju TOP 50.

Izvēloties elektroenerģijas iegādes veidu, iesakām apdomāt atbildes uz sekojošiem jautājumiem un izvērtēt zemāk aprakstītos faktorus:

  • vai uzņēmuma atbildīgajiem speciālistiem ir laiks un iespējas sekot līdzi biržas cenām un to dinamikai;
  • vai elektroenerģijas cena veido būtisku daļu no uzņēmuma saražotās produkcijas pašizmaksas;
  • kāds ir elektroenerģijas patēriņa apjoms un raksturs (cik daudz un kad elektroenerģijas patēriņš ir vislielākais/vismazākais, vai patēriņam ir sezonāls raksturs u.tml.);
  • vai uzņēmums var ietekmēt savu elektroenerģijas patēriņu, piemēram, operatīvi pārliekot savus darbības procesus uz citu diennakts laiku (piemēram, veikt kādus noteiktu ražošanas procesus nakts laikā, kad cenas biržā ierasti ir zemākas);
  • vai uzņēmumā ir pietiekami labi organizēta elektroenerģijas patēriņa monitoringa un energoietilpīgo iekārtu vadības sistēma (BMS).