Mēs palīdzam jūsu uzņēmumam ietaupīt!

Mainīt elektroenerģijas tirgotāju — tas ir vienkārši

Elektroenerģijas tirgus atvēršana Latvija tika īstenota vairākos posmos — 2007. gadā tirgu atvēra uzņēmumiem ar lielu elektroenerģijas patēriņa apjomu, sākot ar 2012. gada 1. aprīli tirgū iesaistīja elektroenerģijas lietotājus, kuru elektroenerģijas patēriņš ir vidēji liels, un no 2012. gada 1. novembra elektroenerģiju brīvajā tirgū no brīvi izvēlēta tirgotāja varēja iegādāties jebkurš uzņēmums Latvijā.

Sākotnēji uzņēmumu izpratne un informētība par atvērto elektroenerģijas tirgu bija salīdzinoši vāja, un ieradumus — iegādāties elektrību no vienīgā piegādātāja — mainīt bija salīdzinoši grūti. Tomēr ar gadiem arvien vairāk uzņēmumu ir iedziļinājušies šajā jautājumā, novērtējot jaunās iespējas un apzinoties, ka elektrības cena ir ietekmējama un to var pirkt arī pēc biržas tarifa.

Lai arī joprojām sastopamies ar gadījumiem, kad uzņēmēji nav izpratuši to, kā veidojas un mainās elektrības cena un kā to izmantot savā labā, šodien mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir tikpat viegli, kā mainīt jebkuru produkcijas piegādātāju. Atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko elektroenerģijas tirgotāju, piezvanīt vai uzrakstīt e-pastu un visas formalitātes klienta vietā nokārtos tirgotājs.

Senergo ir salīdzinoši jauns spēlētājs šajā tirgū, bet mūsu pieeju — piedāvāt klientu datu analīzē balstītus individuālus risinājumus— jau novērtējuši dažādu nozaru uzņēmumi Latvijā, kuriem esam kļuvuši par uzticamu sadarbības partneri un stratēģisko konsultantu.

Mainīga vai fiksēta cena

Elektrību jebkurš patērētājs var pirkt no tirgotāja par fiksētu vai mainīgu cenu, kas balstīta biržā.

Izvēle par labu mainīgai cenai nozīmē, ka uzņēmumam jābūt gatavam kaut nedaudz sekot līdzi vispārējām norisēm elektroenerģijas tirgū, rēķinoties ar sezonālām elektrības cenu svārstībām. Šajā gadījumā uzņēmējs izvēlas atvērtā tipa līgumu, kur elektroenerģija tiek pirkta pēc biržas principiem un cenām, tirgotājam samaksājot nelielu starpniecības komisiju par to, ka konkrēts elektroenerģijas apjoms tiek piegādāts. Pēc būtības šajā gadījumā patērētājs pats uzņemas biržas risku. Līdz ar to uzņēmums var ietaupīt, ja biržā elektroenerģijas cenas krītas, vai arī pārmaksāt, ja cenas biržā būtiski kāpj.

Otrs elektroenerģijas iegādes veids ir fiksētie līgumi. Šie līgumi uzņēmēju segmentā iemantojuši lielāku popularitāti nekā atvērtie līgumi. Šādi līgumi ļauj uzņēmumam fiksēt elektroenerģijas cenu sev vēlamajam termiņam. Populārākie termiņi ir viens, divi vai trīs gadi. Iepriekš garāka termiņa līgumi uzņēmumiem nebija aktuāli, jo elektroenerģijas cenu līmenis bija salīdzinoši vienmērīgs un nemainījās.  Garāka termiņa līgumi kļuva aktuālāki laikā, kad tika novērotas biržas cenu svārstības un strauji cenu pieaugumi, tādejādi komersantam kļuva interesantāki ilgāki līguma termiņi nodrošinot stabilu cenu garākā laika periodā.

Fiksēta līguma priekšrocības īpaši spilgti apliecināja 2018. gads, kad elektrības cenas biržā piedzīvoja strauju lēcienu – gada griezumā elektrības cenas pieauga vidēji pat par 40%! Protams, šādā situācijā ieguvēji bija uzņēmēji, kuri bija izvēlējušies fiksēto līgumu. Šādu lēcienu neviens no tirgus analītiķiem nebija paredzējis, jo iepriekš indikāciju, ka kas tāds varētu notikt, nebija.

Individuālos gadījumos uzņēmumi izvēlas arī nestandarta termiņa līgumus, piemēram, 18 mēnešus. Šādus termiņus parasti izvēlas atbilstoši uzņēmuma darbības un attīstības plānu termiņiem, lai, piemēram, varētu nofiksēt elektroenerģijas cenu ražotās produkcijas pašizmaksā.

Trešā sadarbības forma ir kombinēts līgums. Šāda līguma ietvaros uzņēmums elektrības pamata patēriņa daļu (bāzi) pērk par fiksētu cenu, bet atlikušo mainīgo daļu par elektroenerģijas piegādi –saskaņā biržas cenas nosacījumiem. Šis produkts ir interesants liela mēroga uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas patēriņš ir liels.

Izvēloties elektroenerģijas iegādes veidu, ir jāņem vērā vairāki faktori. Pirmkārt, vai pats uzņēmums var kaut kādā veidā ietekmēt savu patēriņu, piemēram, pārliekot operatīvi savus darbības procesus uz citu laiku, kad biržā elektroenerģijas cenas samazinās. Biržas nosacījumi piedāvā iespēju iegādāties elektroenerģiju dažādos diennakts laikos un par dažādām cenām. Iespējams, uzņēmums var veikt kādus noteiktus ražošanas procesus nakts periodā, kad cenas ierasti ir zemākas.

Savukārt fiksētais tarifs ir piemērots klientiem, kuri izvēlas dzīvot komfortā, lieliem uzņēmumiem, kuriem elektroenerģijas cena ir būtiska budžetu veidošanā un aprēķinos par saražotās produkcijas pašizmaksu.

Kā veidojas elektrības cena?

Latvijā, tāpat kā Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Lietuvā, elektrības tirgus cenu šobrīd nosaka Eiropas Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirdzniecības birža Nord Pool. Pēc pārdotajiem elektroenerģijas apjomiem tā ir viena no lielākām elektroenerģijas biržām Eiropā, kura darbojas Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Vācijā.

Elektroenerģijas biržas darbības principi ir identiski jebkurai tradicionālai vērtspapīru biržai, kur cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums, tajā ir iespējami arī nākotnes darījumi. Pēc biržā slēgto darījumu cenām vadās arī visi elektroenerģijas tirgotāji, piedāvājot savus pakalpojumus klientiem. Tā ir tā “stikla bumba”, kurā visi ieskatās, lai prognozētu elektrības cenu nākotni.

Elektroenerģijas cenu biržā ietekmē visi tie paši faktori, kas finanšu tirgu. Tomēr, lai tas viss būtu vēl sarežģītāk, šo tirgu ietekmē arī citi. To vidū ir sezonalitāte, laika apstākļi un citi faktori. Cenu var mainīt atjaunojamo elektroenerģijas resursu pieejamība, ko būtiski ietekmē saule, ūdens daudzums un vējš. Šī elektroenerģija bieži vien ir lētāka nekā klasiskā. Tomēr, ja iestājas ilgstošs sausums un upēs būtiski samazinās ūdens līmenis, tad tas samazina hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģijas apjomu. Ziemeļvalstīs hidroelektrostacijām ir nozīmīgs īpatsvars kopējā elektroenerģijas saražotajā apjomā, tādēļ, nepienākot šai elektrībai, cenas biržās kāpj.

Tāpat jāņem vērā, ka Eiropa cenšas ierobežot fosilās (gāze, ogles, degslāneklis) elektroenerģijas ražotāju apjomus ar CO2 emisiju kvotām, kas ievērojami palielina šādas elektroenerģijas cenu. Piemēram, tā kā 2018. gadā valdīja liels karstums, kā rezultāta atjaunojamās elektroenerģijas saražotais apjoms kritās, bija nepieciešams lielāks elektroenerģijas apjoms no fosilo izejvielu elektroenerģijas ražotājiem. Gala rezultāts tam visam bija cenu kāpums.

Laika apstākļi ne tikai ietekmē saražotos elektroenerģijas apjomus, bet arī tās patēriņu. Karstos laika apstākļos mēs elektroenerģiju patērējam vairāk, piemēram, ar lielām jaudām dzesējot biroju ēkas vai ražošanas telpas un iekārtas. Šādā situācijā, kad pieprasījums ir liels, bet piedāvājums mazs, cenu pieaugums ir neizbēgams.

Ievērojot augstāk minētos elektroenerģijas cenu veidošanās principus biržā, ir jāatceras, ka elektrības kā produkta cena veido tikai aptuveni trešdaļu gala maksas par elektrību. Divas trešdaļas gala maksas veido maksa par elektroenerģijas pārvadi un sadali, obligātā iepirkuma komponente un nodokļi.